ădustĭo — Lewis & Short
ădustĭo, ōnis, f.aduro.
I A kindling, burning; a burn (concrete only in Pliny):
ulcera frigore aut adustione facta,Plin. 32, 4, 14, § 34:
adustiones sanat (lactuca),id. 20, 7, 26, § 61.—Also of plants, e. g. vines, a rubbing, galling, Plin. 17, 15, 25, § 116 al.—
II An inflammation:
adustio infantium, quae vocatur siriasis,Plin. 30, 15, 47, § 135.—Pass., a burned state, picis, Plin. 14, 20, 25, § 127.