fornax — Lewis & Short
fornax, ācis, f.cf.: fornus and furnus, Gr. pu=r,
I a furnace, oven, kiln (cf. also:
caminus, clibanus, focus): in ardentibus fornacibus,Cic. N. D. 1, 37, 103:
calcaria,Cato, R. R. 38; Plin. 17, 9, 6, § 53:
aeraria,id. 11, 36, 42, § 119:
calidae,Lucr. 6, 148; cf.:
recoquunt patrios fornacibus enses,Verg. A. 7, 636:
balinei,Dig. 19, 2, 58.—Poet. transf. of Aetna:
vastae Aetnae fornaces,i. e. craters, Lucr. 6, 681:
vidimus undantem ruptis fornacibus Aetnam,Verg. G. 1, 472:
quae sulfureis ardet fornacibus Aetne,Ov. M. 15, 340.—
II Personified: Fornax, the goddess that presided over ovens, the ovengoddess, for whom Numa is said to have instituted an especial festival (v. fornacalis, II.), Ov. F. 2, 525 sq.; Lact. 1, 20, 35.