ob-verbĕro — Lewis & Short
ob-verbĕro, 1, v. a.,
I to beat soundly, to bang (post-class.):
asinum baculo,App. M. 7, p. 198, 34:
aliquem pugnis,id. ib. 9, p. 221, 9:
nates (pueri) ferulā,id. ib. 9, p. 230, 11.