palmētum — Lewis & Short
palmētum, i, n.1. palma,
I a palmgrove, Hor. Ep. 2, 2, 184:
Hiericus palmetis consita,Plin. 5, 14, 15, § 70; cf. Tac. H. 5, 6. —In sing., Just. 36, 3, 4.