ĕf-fulgĕo — Lewis & Short
ĕf-fulgĕo, si, 2 (
nova lux oculis effulsit,Verg. A. 9, 731; cf. Liv. 22, 1; 28, 15; 41, 21:
auro Ductores longe effulgent,Verg. A. 5, 133; cf.:
auro (fluctus),id. ib. 8, 677:
nimbo (Pallas),id. ib. 2, 616 (Forbig. ad loc.;
Rib. and Lad. limbo): veste nivea (sacerdos),Sil. 3, 695:
ornatu,Tac. A. 13, 13:
sol,Vulg. Sirach, 50, 7.—
omnis Graeciae fabulositas ex hoc primum sinu effulsit,Plin. H. N. 4 init.; Liv. 45, 7:
audacia aut insignibus effulgens,Tac. H. 4, 29:
sensus aliquis argută et brevi sententiă,id. Or. 20; cf. Quint. 10, 6, 5.