accūsātōrĭus — Lewis & Short
accūsātōrĭus, a, um, adj.accusator,
lex,Cic. Mur. 5:
jus et mos,id. Flacc. 6, 14;
artificium,id. Rosc. Am. 17, 49:
animus,id. Clu. 4, 11:
vox,Liv. 45, 10:
spiritus,id. 2, 61:
vita,Quint. 12, 7, 3:
libelli,Dig. 48, 5, 17, § 1 al.—Adv.: accūsātōrĭe, in the manner of an accuser, Cic. Verr. 2, 2, 72, § 176; 2, 3, 70, § 164; Liv. 40, 12, 6.